fbinyt          1. tg  2.tg

logo1

DUSMU IETEKME UZ MŪSU DZĪVI

MM dusmas 1Jo vairāk pasaulē attīstās un tiek lietots biopsihosociālais veselības modelis, jo vairāk zinātne pievēršas cilvēka emociju un afektu pētīšanai.

Afekti un emocijas ir mehānisms, kas savieno organisma psihiskās un fizioloģiskās funkcijas – ārējo faktoru ietekmē tiek mainīta psihiskā realitāte, kā arī organisma iekšējā fizioloģiskā vide. Afekti pēc būtības ir līdzīgi refleksiem vai instinktiem un palīdz mums laikus veikt instinktīvās vajadzības.

Pastāv dažādi afekti – pozitīvie, tādi kā prieks un interese, un negatīvie, tādi kā dusmas, bailes, riebums, kauns utt.

 

Viens no svarīgiem iedzimtiem afektiem ir dusmas.

Mūsu dienās ir pretrunīga attieksme pret dusmām. Sociālā kultūra ļoti daudz ierobežo dusmu izpausmes. Dusmoties ir kauns, tas ir kaitīgi, negatīvi, un šāda rīcība tiek uztverta par nepieklājību, audzināšanas trūkumu. Ar kultūras attīstību sabiedrība sāka uztvert dusmas par nepatīkamu un traucējošu emociju, noliedzot dusmu pozitīvo aspektu.

Dusmas ir iedzimts afekts. Tās ir vajadzīgas un nepieciešamas, lai izdzīvotu. Dusmas rodas, kad mūsu brīvība ir ierobežota vai tiek pārkāptas mūsu robežas – fiziskās, emocionālās, teritoriālās, sociālās. Par dusmu iemesliem var kļūt arī vilšanās, frustrācija, atraidījums, citas emocijas, tādas ka bailes un daudz kas cits.

Dusmas mobilizē cilvēka enerģiju, ļauj justies pašpārliecinātam, drošam un spēcīgam, palīdz aizsargāties pret briesmām.

Mūsdienu sabiedrībā cilvēki bieži apspiež dusmas, kaitējot savai psihiskai un fiziskai veselībai.

Dusmas ir afekts, kas vērsts uz darbību; ja dusmu izlāde nenotiek, emocionālais sasprindzinājums uzkrājas fizioloģiskā līmenī, palielinās psihosomatisku traucējumu risks.

Kāpēc vajadzīgas dusmas?

MM dusmas 2Tās aizsargā mūsu robežas. Katru reizi, kad robežas tiek pārkāptas, mūsu organisms reaģē ar dusmām, mūsu smadzenēs tiek aktivēts mandeļveida kodols, fizioloģisku reakciju ietekmē mūsu ķermenis gatavojas cīņai vai bēgšanai – darbojas simpātiskā autonomās nervu sistēmas daļa, notiek adrenalīna izdale, asinsvadi sašaurinās, ceļas asinsspiediens, sirdsdarbība paātrinās, asinis pieplūst muskuļiem.

Dusmas sagatavo mūs robežu aizstāvēšanai! Tas ir ļoti svarīgi un attiecas uz jebkurām robežām – mēs varam ne tikai fiziski cīnīties vai bēgt, bet arī verbāli atbildēt, mainīt sarunas tematu; dusmas dod mums signālu, ka mums kaut kas nepatīk, un dažreiz ar to pietiek, lai pateiktu . Dusmas ļauj mums saglabāt pašvērtējumu. Cilvēkam, kas nejūt dusmas, būtu grūti aizstāvēt sevi.

Mūsu dienās mēs cenšamies nerisināt savas problēmas ar fizisku uzbrukumu. Dusmas kā afekts bieži ir tik ļoti nepieņemamas, ka tās tiek apspiestas.

Fizioloģiski tās izpaužas kā mandeļveida kodola impulsu apspiešana. Vājinās psihes saikne ar ķermeni, kā arī jūtu un ķermeņa sajūtu apzināšanās. Ja jūtas pastāvīgi netiek apzinātas (impulsi neaiziet līdz smadzeņu garozai), tas neļauj paust afektus sabiedrībai pieņemamā veidā un kupēt iekšēju spriedzi, kuras fizioloģiskie efekti pamazām izraisa neirozi, orgānu vai to sistēmu darbības funkcionālus traucējumus līdz pat organiskiem bojājumiem. Biežs sākotnējs simptoms ir iekšēja noguruma sajūta.


Neirofizioloģija

Pašā dusmu uzliesmojuma sākumā, kad cilvēks tās vēl neapzinās, tiek aktivēts mandeļveida kodols. Tas savukārt aktivizē hipotalāmu, kas signalizē hipofīzei, izdalot kortikotropīnu atbrīvojošo (AKTH) hormonu. Hipofīze aktivizē virsnieres, atbrīvojot adrenokortikotropisko hormonu. Virsnieres sekretē stresa hormonus - kortizolu, adrenalīnu un noradrenalīnu.

Kā dusmas ietekmē smadzenes?

Paaugstināts kortizola līmenis liek neironiem saņemt pārāk daudz kalcija caur membrānām. Kalcija pārsātinājums var sekmēt pārmērīgi biežu neironu ierosu un to bojāeju. Īpaši jutīgas pret kortizola negatīvo darbību ir prefrontālā garoza un hipokamps. Prefrontālas garozas aktivitātes mazināšanās traucē labu risinājumu un nākotnes plānu veidošanos (tieši tāpēc konflikta laikā mēs varam nekontrolēt to, ko sakām). Mazināta aktivitāte hipokampā vājina īslaika atmiņu un traucē jaunas atmiņas veidošanos (tieši tāpēc konflikta laikā mēs varam neatcerēties, ko gribējām teikt).

Paaugstināts kortizola līmenis sekmē arī serotonīna – hormona, kas liek justies laimīgam - līmeņa krišanos. Samazināts serotonīna līmenis saasina dusmas un sāpes, kā arī veicina agresīvu uzvedību un var izraisīt depresiju (protams, ne tūliņ, būs vajadzīgs pietiekami ilgs laiks).

Kā dusmas ietekmē ķermeni?

  • Kardiovaskulārā sistēma – paātrinās sirdsdarbība, ceļas asinsspiediens, glikozes un taukskābju līmenis asinīs. Ja tas notiek hroniski, asinsvadi tiek aizsprostoti un bojāti, kas var izraisīt insultu vai infarktu.
  • Imūnsistēma – samazinās dabisko galētājšūnu skaits, pieaug vīrusa inficēto šūnu skaits; paaugstinās audzēju risks.
  • Gremošanas sistēma – samazinās tās asinsrite, palēninās metabolisms; kļūst sausa mute.
  • Citi – paaugstinās intraokulārais spiediens, vājinās redze; ir biežākas galvassāpes, pieaug migrēnas risks; samazinās kaulu blīvums.

Psihosomatiskais aspekts/ (ne)konstruktīvas dusmu izpausmes veidi

MM dusmas 3Vēl viens aspekts, ko vērts apzināties – apspiežot vienas “negatīvas” emocijas, tiek kavēta visa limbiskā nervu sistēma, proti, apspiestas mūsu iespējas just prieku un laimi.

Apspiestas dusmas tiek uzskatītas par vienu no etioloģiskiem faktoriem tādām slimībām kā reimatiskais artrīts, nātrene, psoriāze, peptiskā čūla, migrēna, Reino sindroms un hipertensija.

Mūsu robežas sabiedrībā tiek pārkāptas visu laiku: sabiedriskā transportā, verbāli, dažādas konfliktsituācijas (pat tādas, par ko mēs domājam, jo smadzenes nejūt īpašu atšķirību starp izdomātam un reālām situācijām), arī darbā. Īpaši ar šādām situācijām saskaras cilvēki, kuru darbs saistīts ar pastāvīgu komunikāciju.

Farmaceitiem bieži nākas saskarties ar konfliktsituācijām – klienti var dusmoties, jo nav vajadzīgo zāļu, nedarbojas e-recepšu sistēma; aptiekā mēdz ienākt narkomāni, kas prasa pretklepus sīrupu, noofēnu vai šļirces; daži cilvēki mēdz uzstāt, lai viņiem apmaina zāles. Tātad farmaceita darbā ir daudz situāciju, kad viņa robežas tiek pārkāptas, viņam bieži jāapspiež savas dusmas un vēlmi atbildēt rupji vai padoties provokācijai. Tas, protams, atstāj sekas uz emocionālo un fizisko veselību.

Kas jāapsver, lai iemācītos paust dusmas pieņemamā veidā, nekaitējot sev un apkārtējiem?

Lai uzkrātās dusmas nebojātu fizisko un psihisko veselību un, agri vai vēlu izlaužoties, netraumētu apkārtējus, tās nedrīkst turēt sevī.

Der atcerēties, ka just dusmas ir normāli, taču tās apspiest un izstumt ir kaitīgi. Dusmas jāpauž laikus un sociāli pieņemamā veidā, piemēram, aizstāvot savas robežas, pasakot nē, izteikt savu neapmierinātību. Tas jādara cilvēkiem saprotamā formā, saglabājot labas attiecības.

Kā parasti, konkrētā gadījumā ir vieglāk pateikt nekā izdarīt.

Vislabākais risinājums ir neaiziet līdz dusmu sprādzienam, bet reaģēt uz savām sajūtām un laikus novērst dusmu izlādi. Lai to izdarītu, svarīgi ir saprast un atzīties sev, ka sāk krāties sasprindzinājums. Tas dod laiku, lai konstruktīvi risinātu problēmu. Ja dažādu iemeslu dēļ tomēr dusmu izlādi vajag novērst pēdējā brīdī

  • visvienkāršākā metode ir elpošanas vingrinājumi – dziļa ieelpa un izelpa nedaudz mazina asinsspiedienu un novērš impulsīvu reakciju;
  • dažiem palīdz skaitīšana no 1 līdz 10;
  • var mēģināt pārslēgt uzmanību uz fizisku darbību, piemēram, lietot t.s. stress ball;’
  • var ņemt pauzi, izejot pastaigāties svaigā gaisā;
  • var lietot apzinātības tehnikas;
  • reizēm var palīdzēt arī rupjš vārds – ar nosacījumu, ka tas pateikts apzināti, nevis reflektoriski (izpētīts, ka autovadītājiem, kas lieto rupjus vārdus pie stūres, retāk ir infarkts).

 

Dusmas, precīzāk, dusmu izpausmes, var kontrolēt. To iespējams izdarīt, kad cilvēks atpazīst savas emocijas, apzinās, kas ar viņu notiek, un saprot, ko viņš var un kā jārīkoja, lai līdzsvarotu sevi.

Tas šķiet viegli, taču ļoti bieži mēs nespējam reaģēt PIRMS ‘dusmu izvirduma’ un to apzināmies tikai pēc tam. Tāpēc turpmākie ieteikumi visiem nav derīgi. Lai tie palīdzētu, vajadzētu būt pietiekami attīstītai pašrefleksijai un emocionālai inteliģencei.

Emocionāla inteliģence (EQ) ir spēja saprast un pazīt savas sajūtas un emocijas, kā arī paust tās atbilstošā laikā, vietā un atbilstošiem cilvēkiem. EQ neatbrīvos jūs no dusmām, jo psihiskai veselībai raksturīga spēja just visu emociju spektru, bet tā palīdzēs laikus pazīt dusmas, saprast, kas notiek, un dos iespēju rīkoties tā, lai novērstu dusmu izvirdumu un tā nepatīkamas sekas.

MM dusmas 4Emocionālā inteliģence nav iedzimta, tā ir sociālā prasme, ko cilvēks apgūst dzīves laikā un var iemācīties. Ja kādam nav veicies ar tās apgūšanu saskarsmē ar vecākiem, skolotājiem vai draugiem, var palīdzēt dažādi emocionālas inteliģences kursi vai psihoterapija.

Ir ļoti svarīgi apzināties savu stāvokli un regulāri runāt par to (verbalizēt). Arī adrenalīna izlādes profilaksei der paaugstināta fiziska slodze (arī regulāra).

Der atcerēties, ka nevajag dzīvot dusmās, aizvainojumā un strīdos – ir vērts dzīvot konstruktīvi. Atceramies – kāpēc dusmojamies?

Robežu pārkāpums! Tās ir jūsu robežas – jūs paši tās noteicāt un paši (ne)aizstāvējāt. No tā izriet: ja mēs dusmojamies uz klientu un nevaram to izpaust sociāli pieņemama veida, mēs paši sev pasliktinām dzīvi!

Savas emociju izpausmes, darbs ar savu aizkaitinājumu, strādājot ar sarežģītu klientu, ir svarīgāk, nekā vienkarši formāls darbs ar klientu. Jo formāli strādajot mēs parasti vienkarši apspiežam dusmas, bet tie nekur nepazūd.

Atcerieties - emocijas ir lipīgas. Empātiskai saskarsmei ir liela nozīme - smaidot, sasveicinoties, painteresējoties par cilvēku, jūs varat ‘pārslēgt’ šā cilvēka emocionālo stāvokli – kaut vai tikai uz sarunas brīdi. Rezultātā gan jums, gan cilvēkam ir patīkami (vismaz ne destruktīvi!).

Kritiski svarīgi ir neuztvert konfliktsituācijas personiski. Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet bieži dusmas vērstas nevis pret jums, bet pret jūsu amatu/tēlu/situāciju/sistēmu. Jāatceras, ka var notikt emociju pārnese (no cita avota uz jums).

 

Psihoterapija palīdz risināt iekšējus konfliktus, iemācīties veselīgā veidā paust savas emocijas, attīstīt afektu toleranci - spēju izturēt afektus mērenā intensitātē.

Visvienkaršākais variants ir pašam sākt pievērst vairāk uzmanības savām jūtām. Labs ieradums ir sekot līdzi savam iekšējam stāvoklim, vērojot tā ārējās izpausmes – sejas izteiksmi, pozu, runas veidu. Paškontrole, spēja risināt iekšējo dialogu, akcentējot problēmu ego apzinātā daļā, ļauj izvairīties no nekontrolētā dusmu izvirduma un tā sekām.

Veselīgam organismam raksturīgs normāls agresijas līmenis. Pareizi ir neļaut tam kāpt virs kritiskā sliekšņa, mazinot agresivitāti veselīgā veidā. Tā varētu būt skriešana, fiziski vingrinājumi, smags fizisks darbs. Piemēram, malkas skaldīšana ir perfekts veids, kā nolaist tvaiku. Joga, meditācija, relaksējoša masāža, pastaigas, pārgājieni ir laba profilakse, kas palīdz nostiprināt fizisko un psihoemocionālo veselību.

Ārējā vide ir svarīga, lai pārvarētu nepatīkamās emocijas. Būtiska ir laba saskarsme kolēģu vidū -- ja kolektīvs ir atbalstošs, tas veicina daudz ātrāku emocionāla līdzsvara atgūšanu un samazina konfliktu skaitu. Ja tā nav, der padomāt, ko vajadzētu mainīt.

Veselīgs dzīvesveids un veselīgi līdzsvarotāji – fiziski vingrinājumi, veselīgi ēšanas ieradumi, sociālā aktivitāte – ir ļoti svarīgi, lai mums būtu labs garstavoklis un mēs izturētu emocionālo slodzi, kas ir neatņemama darba sastāvdaļa. Ja mēs visu šo ievērijam, rodas spēja runāt par sevi un savām jūtām, spējam būt patiesi, uzlabojas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem. Runājot par savām un citu cilvēku jūtām, mēs spēsim saprast cits citu un mazināsim strīdu un konfliktu skaitu.

 

Vēres:

  1. Бройтигам В., Кристиан П. Психосоматическая медицина.  1999.
  1. 2. Александер Ф. Психосоматическая медицина. Принципы и практическое применение. М., 2002.
  2. 3. Utināns A. Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Nacionālais apgāds, 2005.
  3. 4. https://www.nicabm.com/how-anger-affects-the-brain-and-body-infographic/
Разработано с JooMix.